Для преподавателей , курсантов и их знакомых будут прочитаны две лекции на руском языке

Iesaku mācīties mūsu kursos!

A.Kaņevskis

Mēs visi tagad ļoti rūpīgi plānojam savu budžetu. Vai ir vērts tērēt naudu kursiem? Ja jūs gribat „tērēt”, tad nav vērts. Un arī mēs jums to „neļausim”. Pirmkārt, mēs veicam iestāšanās pārrunas, lai noskaidrotu, vai bērnam ir spējas studēt algoritmiku. Otrkārt, mēs sekojam un ziņojam vecākiem par kursanta sekmēm un kā viņš apmeklē kursus. Treškārt, esam nolēmuši šovasar par pirmo semestri ņemt tikai 50% no kursu cenas: ja programmēšana tomēr „neies”, zaudējumi nebūs tik lieli.

Par programmētājiem kļūst tikai apmēram puse no mūsu klausītājiem. Pārbaudīts: tie, kuri centīgi mācījušies kursos 8 un vairāk semestrus, vienmēr atrod interesantu darbu un pienācīgi pelna. Tāpēc labāk neatlikt iestāšanos pie mums uz 11.klasi. Mums izveidots tiešs kontakts ar visai solīdām firmām. Darbu dabūjuši pat skolu absolventi, lai gan mēs iesakām iet mācīties universitātē.

Programmēšanu sekmīgi apgūt cenšas arī tie, kuri gatavojas kļūt par inženieriem, nodarbosies ar medicīnu, jurisprudenci, ekonomiku, filoloģiju utt. Lieta ir tāda, ka programmēšana pēc savas būtības – tā ir optimāla plānošana, kas tajā vai citā formā caurstrāvo katru cilvēka darbības jomu. Bez tam „smadzeņu asināšanas” līdzekļi programmēšanā ir visai efektīvi: rezultātu var „aptaustīt rokām”, uzrakstīt un redzēt, kā tas darbojas.

Mūsu „varenākais ierocis” – mūsu pasniedzēji. Pamatā tie ir mūsu kursu absolventi, kuri izgājuši speciālu metodoloģisku sagatavošanu. Tikai pašiem jaunākajiem pasniedzējiem kursi ir pamatdarba vieta. Pārējie – pieredzes bagāti programmētāji, bieži vien vadītāji, kuri reālus projektus iemieso pazīstamās firmās. Tā kā mūsu kursanti ir kompetenti par visiem modernajiem strāvojumiem.

Mūsu absolventi mācās labākajās Latvijas, Anglijas, Kanādas, Krievijas, ASV augstskolās. Daži no viņiem aizstāvējuši doktoru disertācijas.

Latvijas olimpiādēs mūsu kursanti ir vieni no labākajiem. Viņi atved medaļas arī no starptautiskajām olimpiādēm. Starp citu, Latvijas izlasi, kurā vienmēr ir mūsu kursanti vai absolventi, trenē kursu vadošais pasniedzējs S.Meļņiks.

Kursos darbojas bezmaksas matemātikas pulciņi.

Lietišķajā nodaļā skolnieki tiek uzņemti bez pārrunām. Uz programmēšanu bez pārrunām tiek uzņemti olimpiāžu godalgotie un skolēni ar labām sekmēm matemātikā. Iestājoties administrācijai jāuzrāda diploms vai liecība. Pārējie skolēni tiek uzņemti līdz 14.maijam atbilstoši pārrunu rezultātiem. Pretendents vienojas ar administrāciju par pārrunu laiku. Pretendentam jāreģistrējas adresē: ..... vai pa tālruņiem 67336035, 26428902.

BOI 2009.

http://www.csc.kth.se/contest/boi/

No 18. līdz 21. aprīlim Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notika 15. Baltijas valstu informātikas olimpiādē. Olimpiādē piedalījās 48 skolēni no astoņām valstīm (pa sešiem dalībniekiem no Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas). Kopumā tika piešķirtas 24 medaļas (5 zelta, 7 sudraba un 12 bronzas). Pieci no sešiem Latvijas dalībniekiem izcīnīja medaļas: Saldus pilsētas ģimnāzijas 12. klases skolnieks Mārtiņš Frolovs un 71. Rīgas vidusskolas 10. klases skolnieks Eduards Kaļiņičenko (Progmeistara kursants) – sudraba, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11. klases skolēni Normunds Vilciņš, Oļegs Ošmjans (Progmeistara absolvents) un Pēteris Eriņš (Progmeistara absolvents)- bronzas. Olimpiāde vēlreiz apliecināja Polijas valstsvienības pārākumu. Viņi izcienīja 3 zelta, 1 sudraba un 1 bronzas medaļas

Katrā no divām sacensību dienām dalībniekiem risināšanai tika piedāvāti trīs uzdevumi. Risināšanas laiks katru dienu 5 piecas stundas.

Apsveicām visus medaļu ieguvēju!

Profesors Š.Mihelovičs.

26.04.1909. – 21.11.1995.

2009.gada 26.aprīlī aprit 100 gadi kopš Latvijas pedagoga - matemātiķa, pedagoģisko zinātņu doktora Miheloviča Šefteļa dzimšanas.

Viņa karjeras sākums „tika likts” piecu gadu vecumā: Šeftelis palīdzēja vecākajam brālim mācīties reizināšanas tabulu.

Mihelovičs agri zaudēja tēvu un darba gaitas sāka 14 gadu vecumā, pasniedzot privātstundas matemātikā, dažreiz pat 6 stundas dienā. Pēc Jelgavas ģimnāzijas beigšanas 1928.gadā viņš iestājās Latvijas universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē un pēc 5 gadiem to pabeidza ar izcilību. Jāatzīmē, ka no visas grupas, kas kopā ar viņu uzsāka studijas, tajā gadā universitāti pabeidza tikai divi: Mihelovičs un viņa draugs, pārējie atsijājās studiju gaitā, bet iestājās 28!

Būdams universitātes students, Šeftelis Mihelovičs rakstīja rūpīgus konspektus, kurus pēc tam papildināja un pārrakstīja tīrrakstā. Konspektus studenti nodeva no rokas rokā, un tie godam kalpoja viņiem, aizvietojot trūkstošās mācību grāmatas. 60-jos gados matemātikas profesors Z.Skopecs atcerējās, ka viņš izmantojis šos konspektus, diezgan paplucinātus, bet kāda rūpīgi pārrakstītus.

1935.gadā profesora Mejdera vadībā Šeftelis Mihelovičs ieguva matemātikas zinātņu kandidāta grādu. Darbs bija veltīts kompleksā mainīgā funkciju teorijai.

Matemātikas pasniegšana kļuva par viņa dzīves darbu. Pirms kara viņš bija matemātikas skolotājs Rīgas sabiedriskajā ebreju ģimnāzijā. Skolotāja attieksmi pret skolniekiem labi raksturo četrrinde, kuru sacerēja kāds no viņa skolniekiem:

« Ровно в час определенный

Михелович входит в класс.

Он - учитель наш почтенный –

рад за каждого из нас».

Vēl viens raksturojums, ko devuši viņa skolnieki: „Stingrs, bet taisnīgs.”

Mihelovičs ne tikai mācīja matemātiku, bet iepotēja mīlestību uz to. Viņš uzskatīja, ka matemātikas mācīšana ļoti lielā mērā notiek, risinot uzdevumus, un aizrāva savus skolniekus ar to risināšanu. Matemātikas pulciņi bija viņa pedagoģiskās darbības neatņemama sastāvdaļa.

1949.gadā Šeftelis Mihelovičs kļūst par pasniedzēju nākamajiem skolotājiem: sākumā Cēsu skolotāju institūtā, bet pēc tam 40 gadus ir pasniedzējs Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (DPI) (no 1993.gada – Daugavpils universitāte). Miheloviča bijušie studenti strādā par matemātikas skolotājiem daudzās Latvijas skolās, bet Latgalē – praktiski katrā skolā.

Tajos smagajos pēckara gados bija visai maz iespējas izklaidēties, bet Šeftelim „rezervē” vienmēr bija kāds interesants uzdevums bērniem. Piemēram, aritmētikas kursu pabeigusī meita tika „apbalvota” ar iespēju aritmētiskām metodēm risināt pazīstamo Ļeva Tolsoja uzdevumu.

1962.gadā izdevniecībā „Высшая Школа» (Augstākā skola) iznāca pirmais, bet 1967.gadā otrais Miheloviča sarakstītais mācību līdzeklis matemātikas studentiem „Теория чисел“ (Skaitļu teorija). Matemātikas studentu aprindās pazīstamo mācību līdzekli šodien dēvē par „klasiku”.

No 1970. gada līdz 1982.gadam viņš vadīja DPI Matemātiskās analīzes katedru. Šefteļa Miheloviča matemātisko interešu sfēra neaprobežojās ar skaitļu teoriju un aritmētikas pamatiem. Mācību darbs bija saistīts arī ar elementārģeometriju, ģeometrijas pamatiem, projektīvo un diferenciālo ģeometriju. Miheloviča zinātnisko un metodoloģisko publikācija sarakstā ir vairāk nekā 80 darbu. Šeftelis Mihelovičs pasniedza divās valodās – latviešu un krievu, tiecās, lai abu plūsmu studentiem būtu attiecīgā matemātiskā literatūra.

1982.gadā Š.Mihelovičs pāriet strādāt uz Algebras un ģeometrijas katedru, kur 1993.gadā kļūst par profesoru. Tajā pat gadā viņam tika piešķirts habilitētā doktora grāds. Darba nosaukums „Par dažu pedagoģisko koncepciju realizāciju mācību līdzekļu ciklā”.

Šeftelis Mihelovičs par vienu no saviem uzdevumiem izvirzīja publicēt grāmatu „Skaitļu teorija“, kurā būtu ietverts paplašināts skaitļu teorijas kurss, kurš pamatojas uz daudz mūsdienīgākiem zinātnes sasniegumiem. Grāmata iznāca klajā 1995.gadā, pateicoties Sorosa fonda līdzekļiem. Pēdējās korekcija autora slejās profesors izdarīja 2 nedēļas pirms nāves. Grāmata iznāca jau pēc viņa nāves.

Skolotājam vienmēr bija stingras prasības, kad jautājums attiecās uz matemātikas mācīšanu, un tajā pat laikā bija ļoti gādīgs draugs un darbaudzinātājs attiecībā pret studentiem un kolēģiem.

No redakcijas. Šefteļa Miheloviča četri darbi, kas publicēti Daugavpils pedagoģiskās universitātes rakstu krājumā „Matemātikas pasniegšanas jautājumi” ar juridisko mantinieku laipnu atļauju, ievietoti kursu vietnē

http://www.progmeistars.lv/index.php?lang=ru&act=downloads

Lūk, šo darbu nosaukumi:

1. О простых и составных числах. (Материалы для бесед с учащимися). - Par pirmskaitļiem un saliktiem skaitļiem. (Materiāli sarunai ar skolniekiem)

2. К решению задач с помощью сравнений. - Uzdevumu risināšanai ar kongruenci palīdzību.

3. Об использовании теории множеств в дополнительных вопосах арифметики (на факультативных занятиях в VII классе) – Par kopu teorijas izmantošanu aritmētikas papildjautājumos (VII klases fakultatīvajās nodarbībās)

4. Сравнения и их применение (на факультативных занятиях в VIII классе). - Kongruences un to pielietojums (VIII klases fakultatīvajās nodarbībās)

Vēstule no Izglītības un Zinātnes Ministrijas

03.04.2009.

Par Informātikas (programmēšanas) olimpiādes atlases kārtas norisi.

Izglītības satura un eksaminācijas centrs izsaka pateicību SIA “Progmeistars” kolektīvam un personīgi tās direktoram Dr.Math. Aleksandram Kaņevskim par atbalstu un tehnisko nodrošinājumu mācību priekšmeta “Informātika (programmēšana) olimpiādes atlases kārtas veiksmīgu norisi.

Cerot uz turpmāku sadarbību,

Vadītāja A.Groza.

Paldies! Tiešam patīkami!